Taču jau projekta pieteikšanas laikā viens no Carnikavas pašvaldības sadarbības partneriem, kam būtu bijis jākļūst par centra vilcējspēku, no sadarbības atteicies. Arī citi uzņēmēji rindā pēc šīs vietas nestāv un tas liek šaubīties, vai projektam izdosies sasniegt augstos mērķus. Ja uzņēmēju nebūs, pašvaldībai izdevumi par infrastruktūru būs jāsedz no savas kabatas.

Biofarmācijas pētījumu un uzņēmējdarbības centram Carnikavas pašvaldība izvēlējusies vietu priežu mežā, kur savulaik bija padomju armijas pretgaisa aizsardzības daļa, bet šobrīd tas viss pārvērties drupās, skaidro “de facto”. Ideja par bijušās kara pilsētiņas pārvēršanu par Biofarmācijas un uzņēmējdarbības centru, kurā top augstas pievienotās vērtības produkti, radās pirms aptuveni pieciem gadiem. Carnikavas pašvaldība piedāvāja sadarbību Organiskās sintēzes institūtam un vienojās par kopīgiem nākotnes nodomiem.

“Fitoķīmijas centrs bija iecerēts kā tehnoloģiju izstrādes centrs, un ir iecerēts joprojām. Mēs varētu veidot jaunas tehnoloģijas, piemēram, pārtikas piedevu, funkcionālās pārtikas izstrādei sadarbībā tieši ar Latvijas uzņēmējiem,” raidījumā atklāja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs.

Kā vēsta “de facto”, jau pirms diviem gadiem institūts no sadarbības ar pašvaldību atteicās. Tolaik pēc institūta pasūtījuma veiktie aprēķini liecinājuši, ka Fitoķīmijas laboratoriju būtu izdevīgāk būvēt uz pašu zemes, netālu no institūta. “Jo, neraugoties uz uzņēmēju tiešo klātbūtni, Mežgarciemam ir divi trūkumi. Pirmais trūkums šī zeme, uz kuras mēs uzliktu savu laboratoriju, noteikti nebūtu mūsu īpašums un tātad tas mums radīt ilgtermiņā, kaut kādas izmaksas. Otrs trūkums – Mežgarciems tomēr atrodas diezgan tālu no mūsu centrālās ēkas, kur ir mūsu visas laboratorijas. Līdz ar to, lai mēs izveidotu jēdzīgu laboratoriju, mums tur nāktos nedaudz dublēt to infrastruktūru, kas mums jau ir šeit,”raidījumam saka Osvalds Pugovičs.

Neraugoties uz atteikumu, novads ieceri izmantoja, lai tiktu pie Eiropas fondu naudas, kas bija paredzēta uzņēmējdarbības vides attīstīšanai. Carnikavas pieteiktais projekts paredz, ka Garciemā un Mežgarciemā izveidos pievadceļus, ievilks elektrību, gāzi un ūdeni, kā arī kanalizāciju, un nojauks graustus. Projekta izmaksas ir 4,2 miljoni eiro, no lielāko daļu – trīs miljonus segs Eiropasfondi.

“Mēs vēl to ideju neesam atmetuši. Protams, šobrīd tas viss ir pagriezies savādāk. Sākās jaunais plānošanas periods un mēs šo ideju prezentējām Ekonomikas ministrijai un arī VARAM, un lēnām sapratām, ka mēs varam startēt arī šajā projektā – uzņēmējdarbības atbalsta projektā, un aicināt šeit uzņēmējus, kas varētu nākt un strādāt,” lēmumu skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (LZS).
Šajā fondu programmā pašvaldības, kas nav reģionu nozīmes centri, savā starpā konkurēja uz gandrīz 44 miljonu eiro sadalīšanu. Uzvarēja 54 projekti, tai skaitā Carnikavas iesniegtais. Novisiem, tieši Carnikavai ir visambiciozākie plāni – trīs gados meža vidū mājas jāatrod 11 uzņēmumiem, kas investē vairāk nekā desmit miljonus eiro, un rada 205 jaunas darbavietas. Ja uzņēmēju nebūs, izdevumi paliks uz domes pleciem. Tā būs labiekārtojusi meža stūri.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Infrastruktūras attīstības departamenta direktore Solita Dombrovska atzīst, ka pašvaldības tiek galā ar praktisko pusi, kas ir būvniecības daļa, taču šī programmas sarežģītākā daļa ir prasība sasniegt konkrētus rādītājus: “Šī ir tāda kompleksa programma, kur pašvaldībai, ieguldot investīcijas savā teritorijā, ir jāveicina uzņēmējdarbība, un tas ir tas sarežģītākais. Tas ir sarežģītākais, veidojot šo sinerģiju starp pašvaldības vēlmēm šādas investīcijas veikt un komersanta spējām šīs investīcijas uzņemt.”
Teorētiski pašvaldībai jau tagad vajadzētu būt apliecinājumiem no uzņēmējiem, kas izmantos iekārtoto vidi. Taču viņiem tas neuzliek pienākumu tiešām pārcelties. Domes vadītāja Jurēvica nedomā, ka institūta atteikums nozīmētu arī projekta beigas – tikai aktīvāk jāuzrunā citi uzņēmēji:”Mums ir jau viens buklets, viena lapa ir uztaisīta, mēs piedalījāmies arī uzņēmējdarbības forumā.Protams, tas nav tikai šeit. Latvijā. Šobrīd tas bija tikai Latvijā. Mēs domājam, ka mēs varētu strādāt arī ar vēstniecībām.”
No Mežgarciema izmantošanas atteicies vēl viens domes pieteiktais sadarbības partneris -uzņēmums “Rigvir”. Dome šai vietā gribētu tikai augstas pievienotās vērtības uzņēmumus. Jurēvica piesauc arī Ādažu militārās bāzes tuvumu un cer uz militāru preču ražotājiem. Tomēr kā vienīgais uzņēmums, kas varētu strādāt labiekārtotajā teritorijā, šobrīd tiek nosaukts “Homeopātiskā aptieka”ar desmit darbavietām. Bet ar to nepietiks.Skeptiska par lielajām iecerēm ir Carnikavas domes opozīcija. Tā baidās, ka pašvaldības būs nepārdomāti iztērējusi naudu. Carnikavas novada domes deputāts Kristaps Bergmanis: “Šī teritorija tiek attīstīta tikai dēļ tā, ka ir pieejams Eiropas Savienības finansējums un pašvaldībai tur ir zeme.Un šādi te divi apstākļi noteikti nav konkurētspējīgākie pret pārējiem, kur jau ir uzņēmēji un kur pēc būtības tiek ieguldīts infrastruktūrā, lai vēl paplašinātu teritoriju, un pie esošajiem uzņēmumiem vēl jauni veidotos.”

Citas pašvaldības lielākoties strādājušas, lai uzlabotu attīstības iespējas vietās, kur ir jau uzņēmumu ražotnes. Visbiežāk projektos pieteikti daži desmiti jaunu darbavietu, bet piesaistīto investīciju apjoms – no simt tūkstošiem līdz pāris miljoniem, tas ir – vismaz piecreiz mazāk kā Carnikavai.No viena projekta atteikusies Baldones, Dundagas, Ķeguma un Ropažu novadi, Lielvārde – no diviem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras pārziņā ir šī fondu aktivitāte,uzskata – pašvaldībām ir jāplāno atbildīgi un, ja uzņēmēju interese mazinās – plāni jāpārskata.”Tas ir viņu pusē, neviens šeit nespiež nevienu. Tā ir iespēja, kas ir dota, un var izmantot vai atteikties. Tas ir pašvaldības pusē. Bet noteikti mēs neaicinātu izmantot un cerēt, ka kaut kā… tie lēmumi ir rūpīgi jāpārdomā,” saka VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Piemēram, Olaines novads atteicās projekta, kur sākotnēji bija cerības radīt 325 jaunas darbavietas.Iemesls – iestrēga detālplānojuma saskaņošana un uzņēmēji kavēšanās dēļ pamazām atteicās no līdzdalības. Carnikava neplāno apturēt savu projektu, kurā ieguldīti jau aptuveni 300 000 eiro.Jāteic, ka programmā, kas atvēlēta pašvaldībām, kas nav reģionu centri, četri novadi – Jelgavas,Naukšēnu, Kokneses un Ozolnieku – jau ierīkojuši uzņēmējiem vajadzīgo infrastruktūru un tikuši pie vairākiem desmitiem solīto darbavietu.